ai huijzin vispār

Mans svētais dievs. kā es gribu sajust tumšā alus biezumu, rūgtumiņu un smaržu, un iztērēt 10 eiro par pilnu piepirktu maisiņu, un skatīties svešiniekiem acīs, un smaidīt, un neko vairāk par viņiem nezināt. Un dzirdēt krogu mūziku, un rīdzinieku jokus, un uzkost speķa garoziņu ar vīksnas zēniem un salūzušiem automašīnu magnetafoniem. 

Meitene bez matiem šo vietu sauca par paradīzi. Bet arī tajā nevajag aizkavēties.