būt mājās

Vakardiennakts trauksmi un dzēlības nomainījusi plūstoša laipnība. Gribu domāt, ka tā ir sievišķības smarža, vieglprātīga, garām slīdoša dvesma, īsti pat nepieskārusies, sasilda tavu garu un miesu, un pieskārienu.

Izraut ar saknēm to lietuvēna pāri, kas salapojis līdz matu galiņiem, nelaiž vaļā, grib noturēt. Grib pazudināt. Izraut ar saknēm un sadedzināt. Un būšu bezproblemātiska.

Slinkums uz garlaicība – mani tuvākie biedri un ienaidnieki.

ja tu man jautā

šodien domāju par studiju pamešanu, lai strādātu  - stāvētu kājās, veicot rituālas darbības ar rokām – aukstā noliktavā 8×5 h nedēļā ar 50×5 min pārtraukumiem. un vēl par to, kā iekulties jaunā kredītā. klusi sirsniņā ticu, ka vienā latvijai netipiski saulainā dienā izdzisīs visi dati par manu kredītvēsturi, un priecīgs zēns ar saulesbrillēm iegrūdīs rokās biļeti visos iespējamajos veidos apmaksātam beztermiņa ceļojumam uz zemēm, kur man būs jāveic īpaši svarīgi uzdevumi cilvēces labā, nemitīgi baudot arī sasniegto plašumu izklaižu krāsaino vaigu. vēl, protams, viņi man iemontēs galvā stilīgu aparātu, kas ļaus man runāt visās valodās, pat mirušajās, un iedzīs vēnā indi, kas ievērojami palēlinās manu novecošanos. kā jau lieliskam darbiniekam pieklājas, pēc saviem ieskatiem, varēšu paņemt dažas dienas brīvagaitā, lai dotos apciemot radiniekus, draugus un viņu laimīgās ģimenes.

jā, tas ir tieši tas, ko es no šīs dzīves vēlos! uzreiz pēc sapņa būt Kiviča īstajai – vienīgajai.

nočņiks

Biju draudzenes jaunajā noīrētajā dzīvoklī. Fantastisks. Tuvākais nočņiks tas, kurā gājām izdzert vēl kādu alu, kad pie sliedēm palika pārāk vēsi vai slapji. Vai beidzās alus. Vasara iebelza sejā ar tik piesātinātu nostaļģiju, it kā tā būtu bijusi pirmā. Mēģināju atcerēties kādu juceklīgu atgadījumu, bet nespēju. Atminos vien cigaretes, pīrādziņus un apinīti, kurš neparastā kārtā toreiz garšoja pēc atšķaidīta degvīna. Atceros vēl vecu vīru un mazu zēnu, kas bija biljarda pretinieki. Jautāšanu pēc tualetes atslēgas, demotivējošas pārraides televizorā. Ne sarunas, ne klusumu.

Slinkums un iemīlēšanās ir bezgalīgākie strauti manā vieglprātīgajā un garlaicīgajā esencē.

Ziema vēl nav sākusies, vai varbūt tā jau ir beigusies.