ir tādas dienas, kad gribas visu izmest miskastē. liekas, ka ļoti ilgojies pēc sava boifrenda, un tad tu viņam piezvani, un saproti, ka esat pazaudējuši viens otru. nekā tur nav, tukši vārdi. nav vairs tās labestības un prieka, un saldsērīgās ilgu nots, kas bija, kad šķīrāties. ā nu davai, nu skaidrs, nu labi, davaičiki. visu labu.
spīd saule, čivina putni, ir sestdiena, un tu ar savu trešo aci redzi, kā cilvēki piešķiļ grilus, vārtās pa smiltīm un skaļi smejas, kamēr tu kā lohs sēdi viens pats savā tukšumā un gribi raudāt. ir tādas dienas, divās nedēļās pa pusotrai apmēram.