nelaimes putni

Cietā čaula nodrupusi. Atkailinot tās romantiskās bērna acis, kuras raud, kad ir skumji un nesmejas, kad nav smieklīgi. Ilgojoties pēc tā siltā klēpja, tās sargājošās delnas un piederības.

Man ir uzdāvāta grāmata, ticu, ka ar vismīļāko sirdi, kuru man riebjas lasīt. Par daudzkārt vīlušos, savās iecerēs neizdevušos labsirdīgu sievieti, kura stāsta par to, kā un kāpēc. Arī par nepareizo bērnību. Domraksti viņai padevušies vislabāk, tāpēc gājusi filologos un pieļauju, ka tādā pašā apjukumā uzrakstījusi par sevi šo ļoti sievišķīgo grāmatu, klīstot gar jūru atmiņām pilnu dvēseli un vientuļi iedzerot. Lai ko jūs domātu, mēs itin nemaz neesam līdzīgas, pat negribētu būt viņas draudzene. Pielīdziniet mani labāk tam noklīdušajam sunim vai neizkrāsotam sētas stabam, vai bērza mizai. Vienalga. Mēs esam kļūdījušies.

shine bright like a diamond

Nevaru saprast, kas būtu jāatbild, kad man saka "tas galīgi neizklausās (neizskatās) pēc Tevis". Un nezinu, vai man patīk to dzirdēt. Vai tas ir labi vai slikti.

līksme bija īsa

Kā mani fascinē tie viedie padomdevēji, kuri saka, ka sāpīgas mēnešreizes vajagot novērst ar kādu filmiņas paskatīšanos vai satiekot draudzenītes. Jā. Tajā brīdī, kad nevari izkustēties no embrija pozas, atvērt acis un paelpot? Un tu esi nožēlojams cilvēks, ja šajā nelielā diskomforta brīdī tveries pēc tabletēm. Dieva dēļ tveries pēc tabletēm! Nevis zobena, ar ko izgriezt sev dzemdi vai vēderu. Un pēc iespējas savlaicīgāk.

Vakarnakt mani piemeklēja tās vissāpīgākās menstruācijas, par kurām raksta: "man arī tā ir bijis trīs reizes dzīvē", un to laikā es sapratu divas lietas. Ka nekad negribētu, lai šādā stāvoklī man kāds ir tuvumā, kā arī, ja kāds cits būtu tādā stāvoklī, es negribētu būt viņa tuvumā. Šķiet, ka esi atstāts zemē, cietu zoļu ielenkumā, un pasaules gals klāt. Sākumā tevi pat tas sajūsmina, jo sāpēs ir tik neadekvāti milzīgas, ka ietin tādā kā drūmā eiforijā, līdz tas vairs nav izturami. Jo nogurst arī prāts un emocijas.
Un pats lieliskākais, ka par ģinekoloģes izrakstītajām tabletēm, pēc kurām esi sniedzies kā pēc paša jēzus atpestītāja delnas, interneta atsauksmes vēstī, ka tās "pārvērš dzīvi par elli", padara pms lietiņas vēl uzmācīgākas un mēnešreizes vēl gaļimākas, "iedzenot depresijā".

Es viņu mūžam mīlēšu, pat, ja viņam tas nepatīk. (F. Kahlo)

Es viņu mūžam mīlēšu, līdz man apniks. (E. Koks)

Daudz ko neatceros, tomēr, šķiet, ka pirmo reizi Ziemassvētkus svinu viena. Lāgā nesaprotu, kas jādara. Raugos uz savu eglīti ar vislielāko sirsnību, tomēr nedaudz jocīgi darīt to vienīgajam. Tad es stāvu istabas vidū ar brīnumsveci, un paliek vēl jocīgāk.

Nevaru sagaidīt, kad redzēšu, kā jaungada naktī, korķējot vaļā šampi, kliedzu sev: laimīgu jauno gadu, Pasaules Valdniek!

brīnumu laiks bļin

Labdien, pms sindrom, tu esi nepieklājīgi ievilcies. Lūdzu liec mani mierā, tev piemīt pārāk nepārdzīvojamas skumjas un pārāk kvēls nemiers. Un ilgi es šitā nevaru. Ļauj tai nelaimīgajai gļotupei vienreiz plūst!

Sievietes ir stiprākie dzīvnieki uz zemes, es zvēru. Bet neņemiet mani par piemēru, jo es laikam tūliņ ilgi raudāšu. Kā tāda vientuļā grūtniece. Eh, ko jūs vispār zināt.

Es nezinu, kāda ir dzīve bez orģiju sapņiem, jo tā nav mana dzīve. Esmu lesbiete ar lielu locekli, hell fucking yes.

sviedrus uz grīdas

Kad biju maza, domāju, ka bērni dzimst caur dibenu. Tāpēc ticēju, ka būšu laba dzemdētāja, jo labi tiku galā ar aizcietējumu. To gan nevar teikt par caureju. Manā pirmajā ceļojumā uz rīgu, pieliku bikses aizslēgtā automašīnā, kamēr pieskatītāji vēsā centrāltigus mierā nelikās zinis par maniem un māsas nervozajiem roku vēzieniem caur aizmugurējo stiklu. Tomēr tas nav nekāds iemesls skumšanai, tāpēc mīļuprāt apkakātās rokas bāzu māsai sejā, uztverot to kā jautru rotaļu. Kopš tiem laikiem daudz kas ir mainījies.
Sapņos dažreiz vemju. Neciešu vemšanu, tāpēc pavisam nopietni no tās izvairos, bet tā ir tāda līdzīga situācija kā kaķis, kurš grib gulēt uz tavas galvas. Vienalga pamodīsies zem viņa un saldi sapņosi, kā no rīkles stiepjas bezgalīgie matu kušķi. Vispār kaķi un vemšana manā pasaulē ir ļoti saistīti un neizbēgami notikumi.
Apčurāties vispār ir tīrais nieks. To var jebkurš.

Gribēju sacīt, ka esmu laimīga, vien nezinu, kā to pasacīt.

tiešraide

čila uzturētāja
+ rodas daudz labu domu
- nevienu no tām nevar ne paskaidrot, ne atcerēties, arī tās, kas šķiet neaizmirstamas

vispār neko daudz nevar atcerēties. liekas, ka ierados šeit vakar, lai gan kalendārs rāda jau vairāk par nedēļu. varbūt biju izdomājusi kādu jaunu teoriju un prakses daļā iekritu laika spraugā.
lai nu kā, esmu sajūsmā par to, ka varu nenēsāt apakšveļu un vilkt vienu vilnas džemperi uz otra. un pirmais poters ir pilnīgs mēsls.

Gribas uzvilkt ērtāko apģērbu, salocīt kaudzītē vēl dažus vilnas gabalus, nolikt turpat blakus pāris pildspalvas, šķiltavas, smaržas, to pašu mēteli, zobubirsti, pastu, rūtiņu burtnīcu, papīra naudas zīmes, vaniļas sveci, mīļākās grāmatas, gleznu, ienadžu griezēju un pārējo izmest ratā. Mēbeles sadedzināt kopā ar noplēstajām tapetēm vienā varenā jaunavības ugunskurā un iet prom.

Man viss ir apnicis. Pazīstu vairākus cilvēkus, kuri nemīl cilvēkus. Cilvēki tiem ir vienaldzīgi. Šādi literārie varoņi parasti ir visvaldzinošākie. Viņi saprot, ko nozīmē "iet prom" un ne to vien. Milzīga iekšpuse.

Sevi tur nevaru pieskaitīt. Es mīlu cilvēkus. Kā lielu pelēku glumu kopumu un katru nolemto atsevisķi. Mīlu cilvēkus. Nezinu, cik godīgi ir tā teikt, jo, ja jāmin ar pirkstiem, neizlēmības un pieklājības pret pārējiem dēļ, nevaru pacelt itin nevienu. Tomēr uz "Tu nekad neesi mīlējusi" atbildēšu ar "tu arī". Reti lietoju lielo burtu. 

Taču man riebjas, kā cilvēki pieaug. Kļūst nopietni, vienaldzīgi un priekšzīmīgi. Iekuļos vienā pēc otras bezjūtu slavināšanās, tiekšanās pēc dažādiem sūdiem, automašīnu vākiem, dimanta kurpēm, lieliem locekļiem. Kur palicis sasodītais naivums, nepiepildāmie sapņi, svilstošais prieks, mulsums, klajā ņemšana un došana. Mēs gribam būt vieni, neaizskarami un viegli saprotami, un esam garlaicīgi. Un tad mēs slapjām mutēm dzeram, postojam un līksmojam, jo nu esam priecīgi muļķi. Nu drīkst rādīt ķēmus, kļūdīties, mīlēt, griezt vēnas. Esam visu svētajā palī, lai dievs nogrābstās, kādā pālī.

Dedzina iekšas kā no derdzīga pipara tukšā rīklē, cik ļoti gribas. Dedzina iekšas arī no pipara.

big chill