nekas jau baigi nav mainījies

labdien, mans nezināmais draugs,
gribēju teikt, ka vienmēr vislabāk ir izvēlēties būt labam. pat, ja sākotnēji šķiet, ka esi neliels cietējs vai ļoti garlaicīgs cilvēks, patiesībā tas ārkārtīgi atmaksājas. kā jau visi labie darbiņi. tomēr, ja ļoti nemierīgs prāts, vajag ņemt slikto un izpriecāties kā nākas, tas arī nekas.
bet nevaru atrast vienu gas of latvia dziesmu, tapēc nespēju iedziļināties vairs nekur citur, kā vien pazudušajā dziesmā.

astoņi no rīta, tumšs, daudzi vēl guļ. un es klausos gas of latvia diskogrāfiju, lai atrastu vienu dziesmu. vai nav skaista dzīve
sapnī redzēju, ka esmu bijušās kursa biedrenes dzimšanas dienā, un viņai tāpat kā tam no big bang teorijas, nepatīk apskauties. mēs beigās ļoti piedzērāmies, un es saplēsu glāzes. nepatīk, ka sapņos vienmēr jābūt briesmīgam lempim, it kā jau ar dzīvi pietiktu. vēl viskautkas interesants bija, bet vairs skaidri neatceros, un tāpat nedrīkst rakstīt, ja nu kāds izlasa un padomā, ka esmu maniaks.
šodien domāju pabeigt paklāju. bet nākamos taisīšu smukākus. šis tāds pamatskolas darbmācības pulciņa variants. lai gan nevar zināt, ja baigi centīšos, varbūt vēl sūdīgāk sanāk.

es nedaudz sev riebjos, bet tas nekas

Pirmā aizraujošā šķiršanās bija pirms kuģa atiešanas Tallinā. Mēs nepamājām viens otram uz laimīgu ceļa vēju, bet jaunatklāto ilgu satraucošais, sāpīgais un skaistais vilnis veiksmīgi mūs aiznesa katru uz savu pusi. Un turpināja mētāt augšup un lejup arī vēl dienas vēlāk.

Otrā reize, kad sajutu sevī kaut ko nelāgu un sirsnīgu, kā mīļas vecmāmiņas ķīseli sevī notrīsam, bija pēc mēneša, pirms aizbrauca Maša. Es varētu kļūt par komiķi viņas dēļ. Tik dzīvi, skanīgi smiekli.
Trešā reize – viens lielisks pieaugušu un ļoti atvērtu cilvēku pāris. Ir precējušies, ir suns no Meksikas. Kuram tiek tīra attieksme un daudz brīvas vaļas, kas mani apmierina daudz vairāk kā akla mīla pret maziem kaķīšiem vai sunīšiem. Pēdējā vakarā trijatā klausāmies snoop dogu.
Ceturtā šķiršanās īsti nenotika, jo aplipusi ar baciļiem gulēju gultā bez balss un lielas gribas. Tomēr viņš bija mans šīs vasaras tuvākais draugs, un es paspēju nedaudz noskumt par viņa aizbraukšanu jau divas nedēļas pirms tas notika. Viens burvīgs vecs cilvēks.
Piektā reize nedaudz pietuvinās pirmajai. Būtībā pilnīgi tas pats.
Un šodien ir jau sestā reize, kad man jāatvadās no kāda, ar kuru ir forši būt kopā.
...
Kamēr skumu par atvadām no savas jaunās Kanādas draudzenes, pagāja pāris dienas un aizbrauca vēl viena lieliska meitene - krieviete. Un tagad viņa man sūta mīļas mīlestības vēstules, un es kūstu.

EH

Lielākā kļūda manā dzīvē ir stulbums.

šī joprojām ir mana vislabākā vasara mūžā, tomēr pastāv iespēja, ka kļuvu rasiste uz mūžu, kopš vienīgais melnais zēns, kurš šovasar ir šeit, mēģina mani nokoļīt.

ir tādas dienas, kad gribas visu izmest miskastē. liekas, ka ļoti ilgojies pēc sava boifrenda, un tad tu viņam piezvani, un saproti, ka esat pazaudējuši viens otru. nekā tur nav, tukši vārdi. nav vairs tās labestības un prieka, un saldsērīgās ilgu nots, kas bija, kad šķīrāties. ā nu davai, nu skaidrs, nu labi, davaičiki. visu labu.
spīd saule, čivina putni, ir sestdiena, un tu ar savu trešo aci redzi, kā cilvēki piešķiļ grilus, vārtās pa smiltīm un skaļi smejas, kamēr tu kā lohs sēdi viens pats savā tukšumā un gribi raudāt. ir tādas dienas, divās nedēļās pa pusotrai apmēram.

sapņot par to, kā būtu, nevis būt, kā ir, ir vieglāk.

nevarēju saprast, kā krievu bērni nespēj atšķirt slapju grīdu no sausas. jeb mazgāšanu no slaucīšanas. viņi staigā uz pirkstu galiem tur, kur to nav nepieciešams darīt un nestaigā, kur būtu vēlams. līdz vienu dienu paņēmu putekļu sūcēju, kurš bija atstāts minimālā sūkšanas režīmā. domāju, ko diez tādā režīmā var sūkt, un sapratu - droši vien kāds bērns pēc pavēles ņēma rokās putekļu sūcēju, mēģināja ieslēgt, dabūt vadu... un saspaidīja visu iespējamo. tātad, arī minimālo režīmu. un sūca. un nesaprata, ka kaut kas ir garām, jo nemaz nezina, kā normālos apstākļos būtu jādarbojas putekļu sūcējam, jo nekad nav sūcis ar putekļu sūcēju!            !

vēl viņi dauza bumbu pret gaiteņu sienām, aizstiepj ugunsdrošības lampas, neatšķir arī ēdienu atliekas no galda piederumiem un tualetes papīru no roku dvieļiem. ceru nesagaidīt, kad kāds atkal piekakās izlietnē.

bet tas viss ir nieks, ja pieaugušie būtiski neatšķiras. (ne tikai krievi, protams.)

"esmu sieviešu sieviešu dzimtes cilvēks, to vajadzētu saprast"

Gribētu prast sarunāties caur debesīm. Domāt tos pašus sapņus, runāt skaistas prozas, un pieskarties caur debesīm. Gribēt pieskarties caur debesīm. Sajust no attāluma. Saprast un zināt.
Bet nē, nekā tāda nav, neko es nejūtu, nedzirdu un nezinu, un, man liekas, nekur citur debesīs es nemaz neesmu, kā vien šeit, nedaudz virs sevis.

Jau maijs.

APRIL APRIL

rīt točna varbūt kaut ko ierakstīšu