2013.

+ un -

Raudāt ir labi, jukt prātā nav labi. Man nav labi, man ir bail.

Es esmu iemīlējusies, bet viņš man saka, lai eju uz dušiņu nodarboties ar masturbāciju.

Pēdējā laikā visvairāk neciešu to, ka gribas būt pieaugušai, neuzkrītoši vienaldzīgai, jutekliskai un caurcaurēm noslēpumainai, tādai trausli plūstošai un smaržojošai, kura spēj novaldīt smaidu līdz īstajam mirklim un graciozi plivināt matus, un lēni kustēties.

Bet es esmu zapte. Nemitīgi prasu, lai mani ēd un slavē, krītu klēpī, noteku gar vaigiem, pielīpu pie visa visur visu laiku. Naktīs gribu lai mani izspiež caur plaukstu un brutāli nolaiza. No rītiem, lai saka, cik esmu garda un iekārojama. Ņem mani ar karoti, dakšu, rokām, nazi, lielām mutēm pie pankūkām, maizes, gaļas, banāna, gultā, ciemos, pie datora, ar degvīnu, ūdeni, saules enerģiju
vienmēr vienmēr vienmēr