atliek nosargāt

Ir lietas, jūtas un sajūtas, kuru apmēri ir tik pārmērīgi, ka vienam cilvēkam nav pa spēkam tos sevī noturēt. Lielums pieprasa, jūtas tiesīgs, grib un tiecas izgāzties. Pielipt visvieglākajam puteklim, ko miesa aizskar pat būdama mierā.

Un puteklis kļūst par vērtību. Kļūst tīrs, gaišs, pilnīgs, un vairs nav svarīgi, vai tas savelsies kopā ar vēl kādu, lai kļūtu saskatāms.

Šis lielums nav viegls, ar to nav viegli sadzīvot. Tas nepadara laimīgu, arī ne mierīgu. Viss arvien ir neskaidrs un lielākoties grūti saprotams, tomēr samākslotība, apgrūtinoša pareizība un bailes no pāridarījuma vairs nespēj dominēt. Pasaulē vairs nav nekā miruša. Un tas ir vis-vis-vajadzīgākais, ko kāda no lietām, jūtām un sajūtām var būt spējīga radīt. Atliek turēties pretī bailēm šo dzīvību pazaudēt. Atkal.