pirmdiena, 2011. gada 22. augusts

no stāva zemāk

Filoloģijas pieraksti, vārdnīcas, citas tikpat maz izmantotas grāmatas, aizmirstas drēbes, apavi un kaut kas vēl, ko nav vajadzības atcerēties, pairušā auklā piesien pie bijušā. Pie nepacietības, spiegojot caur vienmēr vaļā stāvošo logu. Pie teju galēja neprāta, skumjām, bailēm, vientulības. Pie mīlestības. Jā, logs man tur bija vismīļākais. Var jau būt, ka ar pārējām lietām vai kvadrātcentimetriem es gluži vienkārši nepaguvu iepazīties, varbūt negribēju.
Gribētos tikai mazliet, kaut vai caur durvju plaisu, paskatīties. Pārliecināties, ka tas tur ir, ka viss ir bijis īsts un līdz galam sabojāts.




Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru