zilais putniņš

Kaut kā pietrūkst, kaut kā būtiska.
Izpildīju IQ testu un nodomāju, ka atpalicība tā tomēr nevarētu būt. 131 - You have a unique imagination and logical mind. Spējīgs, apdāvināts, talantīgs.
Stāvot pie kases, ar 20 litrīgu piena kasti rokās, sverot iepuvušus mandarīnus vai mazgājot plauktus tajā zaļajā jakā ar dzelteno apkaklīti un sava vārda nozīmīti krūšu līmeņa labajā pusē, visdrīzāk, es tā neizskatos. Arī ne tad, kad kādā darbdienas rīta stundā sēžu Ziedonītī ar diviem tik pat ilgi skaidru prātu nejutušiem biedriem un izbijušos mājas kaķi. Arī ne tad, kad, moku iekšā walteru un saku draudzenei, ka “baigi rēcīgi” ir tas, ka viņas tagadējais un mans bijušais draugs no manis izvairās. “Baigi rēcīgi” un “inčīgi” arī jebkurā citā sarunā nevelk uz simtu trīsdesmit vieninieku. Un vismazāk tā izskatos, kad esmu mājās viena ar džonu, alu vai vodku un mēģinu saprast. Kas tas, pie velna ir, kā man nav. Kas par sasodītu kaiti.
Reizēm šķiet, ka to kāds no manis ir izņēmis, un nevaru kļūt vesela, līdz kāds to neieliks atpakaļ. Daudz esmu strīdējusies ar savu miesu un garu, un prātu, likusi tiem būt blīviem un pilnīgiem, lai nekur nekā netrūktu, bet, lai kā es censtos, lai kā mēģinātu sevi aizaudzēt, kaut kā pietrūkst. Kaut kā būtiska. Kā puzle ar miljons kauliņiem, kurā ir salikti visi meži, ezeri, lauki un pļavas, un debesis, bet iztrūkst tieši tas kauliņš, kurā ir zilais putniņš, augsti paceltu galvu sirsnīgi dziedādams.
Un reizēm es gaidu, kad kāda balta dvēsele pienāks klāt, noglāstīs manu izspūrušo pakausi un vieglām kustībām iespiedīs ainavā trūkstošo gabaliņu.