Naktīs, kad pamostos piecos, gribas rakstīt. Īpaši, ja ir temperatūra un pirms gulēt iešanas lietots alkohols. Bet uz to ir ļoti grūti saņemties, jo nākas izvilkt no zem segas rokas, atdzīvināt notirpušo kāju, piecelties, iespējams, arī kaut ko uzvilkt, bet pats briesmīgākais ir izraut no kontakta datora lādētāja vadu, lai vilktu to pāri istabai uz citu kontaktu. Un ar to arī nav līdzēts, jo vads sniedzas knapi tikai līdz galdam. Jāatzīmē arī tas, ka ārpus gultas ir drausmīgi auksti, un jābļauj uz kaķi, lai jūs saprastu lietas nopietnību. Jābļauj un jāuzšauj, jo citādi viņš nesaprot un neciena. Es tam neticu, bet tā esmu es, un tas nav mans kaķis, tāpēc reizēm es tā arī izdaru, bet laikam pārāk reti un/vai nepārliecinoši, jo mani viņš tik un tā neklausa. Tad es viņu iespundēju vannasistabā. Man nekad nebūs kaķa.
Tātad vēl vajadzēja dabūt pagarinātāju, un, ja jau tik tālu biju nonākusi, uztaisīju arī kumelīšu tēju, un, kamēr vārījās ūdens, skatījos pa logu, kā uz slapjā asfalta krīt lielas sniegpārslas, un domāju, ka nu vajadzētu atcerēties vai iedomāties kaut ko asociatīvi tēlainu, bet nekas nenāca prātā. Lietussargs.
Man patīk, ka kumelīšu tēja skaitās veselīga, jo man tā garšo. Esmu diezgan ietiepīgs cilvēks, tāpēc nedzertu tēju, kas man negaršo. Piemēram, man vajadzētu tējai likt klāt medu, jo esmu saaukstējusies, un tas skaitās veselīgi, bet es nelieku, jo zinu, ka man negaršos.

Beigbeders apgalvoja, ka mīlestība ilgst trīs gadus. Pirmais gads - kaisle, otrais gads - maigums, trešais - apnikums. Es viņam nepiekrītu. Mīlestība ilgst trīs mēnešus.