līksme bija īsa

Kā mani fascinē tie viedie padomdevēji, kuri saka, ka sāpīgas mēnešreizes vajagot novērst ar kādu filmiņas paskatīšanos vai satiekot draudzenītes. Jā. Tajā brīdī, kad nevari izkustēties no embrija pozas, atvērt acis un paelpot? Un tu esi nožēlojams cilvēks, ja šajā nelielā diskomforta brīdī tveries pēc tabletēm. Dieva dēļ tveries pēc tabletēm! Nevis zobena, ar ko izgriezt sev dzemdi vai vēderu. Un pēc iespējas savlaicīgāk.

Vakarnakt mani piemeklēja tās vissāpīgākās menstruācijas, par kurām raksta: "man arī tā ir bijis trīs reizes dzīvē", un to laikā es sapratu divas lietas. Ka nekad negribētu, lai šādā stāvoklī man kāds ir tuvumā, kā arī, ja kāds cits būtu tādā stāvoklī, es negribētu būt viņa tuvumā. Šķiet, ka esi atstāts zemē, cietu zoļu ielenkumā, un pasaules gals klāt. Sākumā tevi pat tas sajūsmina, jo sāpēs ir tik neadekvāti milzīgas, ka ietin tādā kā drūmā eiforijā, līdz tas vairs nav izturami. Jo nogurst arī prāts un emocijas.
Un pats lieliskākais, ka par ģinekoloģes izrakstītajām tabletēm, pēc kurām esi sniedzies kā pēc paša jēzus atpestītāja delnas, interneta atsauksmes vēstī, ka tās "pārvērš dzīvi par elli", padara pms lietiņas vēl uzmācīgākas un mēnešreizes vēl gaļimākas, "iedzenot depresijā".