sestdiena, 2013. gada 20. aprīlis

Es pamodos kaut kur. Nesapratu arī, kad. Un tad viņš puskliedzot paziņo, ka mani nemīl.
Nemūžam nebūtu to jautājusi un diezvai gribējusi zināt, bet nu es zinu un vienmēr zināšu. Ir jocīgi, ka tādas pusizkliegtas, sīkas, nesvarīgas un neracionālas frāzes tomēr tā paliek atmiņā.
Jā, tas ir iedvesmojošākais ko man kāds pēdējā laikā ir teicis. Es nemeloju.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru