sestdiena, 2013. gada 11. maijs

Gaiss smaržo tik vājprātīgi. Gribu visu. 

Bet man nav laika gaidīt, tāpēc es iešu pakaļ, iešu pati, negaidīšu šurp nākam vai turp saucam. Bet tad, kad es nāku pie tevis ar tādu atplēstu iekšu, pavasara smaržas pilna, tu nedrīksti atsacīt. Es neesmu vēl tik izaudzis, lai saprastu. Pat tad, ja saprotu, es nesaprotu. Kad tev nav prieka par manu lielo gribēšanu un par gribēšanu atdoties savā lielajā priekā, man pazūd ceļavējš.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru