Šonakt sapnī man mēreni saulainā dienā, tādā kā tās dienas, kad cilvēks var vilkt plānu kleitu un tikpat labi rudens mēteli, tādā liegi vējainā, gaišā dienā atzinās mīlestībā. Tas bija tik skaidri, sirsnīgi un laipni, tik neticami saviļņojoši un jauki kā pilnīgi nekad nav noticis.
Ārā toties līst jau astoņus gadus, mājas priekšā ir katram sava Nārnija, un man jādomā, kāpēc tabaka garšo sliktāk bez cigaretes.
Es sevi tik ļoti ienīstu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru