Līdz šim mans mīļākais aizrādījums darba vietā bija par krievu valodu. Ka man tā jāzina, jo priekšniece nesaprot angļu valodu, tāpēc viņai besī, ka Igaunijā nevarot neko normāli kafejnīcās nopirkt.
Kopš šodienas es vienmēr būšu tā divdesmitsešus gadus vecā meitene, kurai priekšniece pārmet, ka viņa iet kā tante. Vai tiešām tās kājas es nevaru augstāk pacelt.