Ja man būtu
paaugstinājums darba vietā, labiekārtots dzīvoklis, kolēģi, ar kuriem dažreiz iedzert pēcdarba alu, un sakarīgs vīrietis, ar kuru pavadīt gandrīz visus atlikušos vakarus
un iespēja atvērt durvis uz pasauli, kas pilna ar nemieru, nezināšanu, cīņām par pastāvēšanu, neizskaidrojamām parādībām un notikumiem, bet tik sasodīti brīnumaina, ka ik pēc pārdesmit soļiem vai minūtēm visšaurākās dzīslas degtu aiz dzīvības sulu ritējuma, un jutekļi nepārstātu just, un neapzinātais spēks tiktu atraisīts, un viss dzīvais būtu tik dzīvnieciski īsts, ka nevienam neienāktu prātā ziedot jūtas izdomātu pareizību dēļ,
es tās atvērtu un projām neietu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru