Vakardiennakts trauksmi un dzēlības nomainījusi plūstoša laipnība. Gribu domāt, ka tā ir sievišķības smarža, vieglprātīga, garām slīdoša dvesma, īsti pat nepieskārusies, sasilda tavu garu un miesu, un pieskārienu.
Izraut ar saknēm to lietuvēna pāri, kas salapojis līdz matu galiņiem, nelaiž vaļā, grib noturēt. Grib pazudināt. Izraut ar saknēm un sadedzināt. Un būšu bezproblemātiska.
Slinkums uz garlaicība – mani tuvākie biedri un ienaidnieki.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru