šodien domāju par studiju pamešanu, lai strādātu - stāvētu kājās, veicot rituālas darbības ar rokām – aukstā noliktavā 8×5 h nedēļā ar 50×5 min pārtraukumiem. un vēl par to, kā iekulties jaunā kredītā. klusi sirsniņā ticu, ka vienā latvijai netipiski saulainā dienā izdzisīs visi dati par manu kredītvēsturi, un priecīgs zēns ar saulesbrillēm iegrūdīs rokās biļeti visos iespējamajos veidos apmaksātam beztermiņa ceļojumam uz zemēm, kur man būs jāveic īpaši svarīgi uzdevumi cilvēces labā, nemitīgi baudot arī sasniegto plašumu izklaižu krāsaino vaigu. vēl, protams, viņi man iemontēs galvā stilīgu aparātu, kas ļaus man runāt visās valodās, pat mirušajās, un iedzīs vēnā indi, kas ievērojami palēlinās manu novecošanos. kā jau lieliskam darbiniekam pieklājas, pēc saviem ieskatiem, varēšu paņemt dažas dienas brīvagaitā, lai dotos apciemot radiniekus, draugus un viņu laimīgās ģimenes.
jā, tas ir tieši tas, ko es no šīs dzīves vēlos! uzreiz pēc sapņa būt Kiviča īstajai – vienīgajai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru