saņēmu nepazīstamu vēstuli ar komentāru, kuru atļaušos publicēt. esmu aizkustināta.
"Es nezinu kāpēc te un vispār, ko tādu rakstu, bet Tu man liecies ļoti pievilcīga. Grūti izskaidrot, bet nu ir tāda sajūta, ka Tu varētu būt rakstniece, kura pa brīdim nedaudz par daudz iedzer. Un man patīk tādi cilvēki, laikam jau vien tāpēc, ka viņi liekās nepieejami, bet tad, kad tiec tuvāk tad paliek pavisam grūti ap sirdi/dvēseli/vai vienkārši prātā, jo saproti, ka īsti nevari palīdzēt kaut ko mainīt.
Man gribētos teikt, ka tad, kad beidzot sākšu pelnīt un savu sapni piepildīt par to, ka man būs liela māja, kurā aicināšu dzīvot visus tos, kuri man patīk, bet ar kuriem man kautrīgi sarunu sākt, tad es Tev iekārtotu tādu virtuvi un rūmi, un pagalms arī būtu. Taču laikam jau es neesmu tik kruta, lai kļūtu par Latvijas čiekurieni, kurai pietiek līdzekļu, ko tādu īstenot.
Anonīms"
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru