Edīte Naudaskoks

Rīt beidzot uzsākšu karjeru. Neparko citu nedomāju, tikai nauda, nauda, nauda. Saraksts ir garš. Pelnīšu un iešu ar galvu sienā kādus divus gadus. Tad atkal sākšu domāt par atpūtu un bērniem, un atkal ļoti maldīšos. Otrā nedēļa divatā ar bērnu mājās, un esmu jau ar galvu gandrīz kaimiņos. 

Rīt beidzot sāksies atpūta.

Attiecībās ir pelēkā svītra. Jaunu draudzeņu, kuras varētu pārstāt ar mani draudzēties, nav. Svešinieka, kurš varētu mani pieminēt savā stāstu krājumā un uzaicināt uz Gauju, nav. Paziņu, ar kuriem aizrauties kopīgās viesībās, nav. Tā kā nogrimšanai darba rutīnā viss droši.

Vajadzētu sākt ar operācijas budžetu, bet tas nekam neder. Tvaika gludeklis, pārcenotas drēbes un jauni auskari no Spānijas būtu saprotams uzmundrinājums. Bet ne jau tādi nieki vien man prātā. Izglītība, izaugsme, ieguldījumi - par to es sapņoju.

Edīte Naudaskoks.