otrdiena, 2012. gada 13. marts

pagaršo to, ko tu teici

Kukurūza no bundžas + siers + tomāts skaitās veselīgs salikums? Vai tomēr nē? Par sadegušo grauzdiņu esmu pārliecināta.

To, ka kaķim spert ir slikti un ka no liela suņa jābaidās, es sapratu ātri. Izbrīnītāka biju, kad man mācīja dusmoties. Vajagot teikt to, kas nepatīk. Piekrītu. Bet reti uznāk tā varēšana, vēlme vai pohujs sapist diseni. Aizvien neesmu droša, vai ir baigā vajadzība pateikt tai savai draudzenei, ka viņas kleita ir nesmuka un vaigi aizsedz acis. Un? Viņa savu asarās izmirkušo kleitu sagriezīs strēmelēs, turpmāk pārtiks tikai no lapām, kļūs skaista, laimīga un tev pateicīga? Diez vai. Tomēr nosolījos mēģināt.
1.       Man besī tā sieviešu frizūra, kad virsējais matu slānis ir izbalināts, bet apakšējais tumšs.
2.       Man riebjas stervīga apkalpošana. Nesen biju māsas norīkotajā ceļojumā A. Deglava ielā 161, kur izrādās ir Rimi lielais kantoris. Vajadzēja paņemt it kā jau gatavu izziņu. Protams, nekādas izziņas nebija, un mani aizsūtīja nahuj uz 4.stāvu pie super neforšas grāmatvedes. Esmu uz visiem 99 pārliecināta, ka sevi viņa dēvē trīsreiz garākā un sarežģītākā nosaukumā, bet nelauzīšu galvu, domājot piemēru.
Izgājusi no kabineta, gribēju sperties atpakaļ, lai pateiktu, ka pateicos nejauši. Tīri aiz ieaudzinātās pieklājības, tomēr to neizdarīju. Klasika būtu, atlikušo dienas daļu pavadīt slīcinot sevi skumjās par cilvēka neizmērojamo stulbumu, domājot, kā stervīgās tantes un kretīniskos onkuļus darīt labākus, un tamlīdzīgā emo garā.
Apsēdos uz uzgaidāmā dīvāna un vēlēju ļaunu. Gribēju, lai viņa paliek mūžīgi mūžos nemīlēta, kalsna kuce, kura čurā biksēs no situācijas, kurā var pierādīt savu pārākumu, lai viņa nepārstāj domāt, ka labs amats un laba alga ir Visuma augstākie griesti, un, lai viņas miljons aizspriedumi tikai vairojas, iznīcinot viņas brīvību, mīlestību un draudzību. Lai viņa paliek viena, aizmirsta, ar kārpu uz sejas. Lai sapūst savā nelaipnībā. Āmen.

4 komentāri:

  1. izklausās vairāk veselīgi, nekā garšīgi, bet go for it. man ir dienas, kad pārtieku no zaļajiem zirnīšiem no bundžas.

    man bija līdzīgas izjūtas par iestādēm, kad vienas dienas laikā paspēju pabūt vairākos VID kantoros un mani viņi vienkārši sūtīja viens pie otra, es biju līdz asarām nikna, pārgurusi un man bija asiņaini noberzta kāja. ja no tā, kā es viņus nolādēju tajā dienā, nevienam nekas nenotika... mhh. žēl.

    AtbildētDzēst
  2. man bieži rodas tāda sajūta, ka lielākā daļa cilvēku ir debīli, pārāk sadomājušies par sevi, neiecietīgi, nelaipni u.t.t. It īpaši VID un pārējos dienestos. Zini ko es daru, es vienmēr smaidu pretī un esmu pārlieku laipna,protams, ne vienmēr tas izdodas, lai cilvēks aizrijas un redz, ka nevar tevi ietekmēt. Nav jau tava problēma, ka sen nav dabūjusi vai ,ka viņai vaginālā sēnīte.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. hahaha, vaginālā sēnīte. ja tā padomā, tiešām! tā nav mana problēma. :D

      Dzēst